Pelēks VS Krāsains

Rudens ir baigais viltnieks. Te vienu brīdi viņš laistās ar saules stariem, ber mums pāri lapu lietu un būkšķina zemi ar spīdīgiem kastaņiem, bet otru jau savelk debesīs tumšus, pufīgus mākoņus un spiež tik ilgi, kamēr tie ir izraudājuši visu, kas pa vasaru sasāpējis.

Tad nu es trāpīju tādā skumjajā dienā bez lietussarga. Rīgas ielas klāja pelēkā krāsa.
Es domāju tās nenojauš, cik viss ir košs otrpus augstajām celtnēm.

Dienas vidū jau ieslēgts ielu apgaismojums, lietus ne pārāk stipri, bet uzstājīgi pilina aiz krāgas. Cilvēki, ierāvušies sevī,  nesas pa trotuāriem, neskatīdamies, kas notiek apkārt. Automašīnu vadītāji aizmirst, ka paši reiz bijuši kājāmgājēji, un devīgi apšļaksta pie luksofora stāvētājus.

Tā kā man nav lietussarga, es slēpjos zem lakata, bet pār seju tomēr rit lielas lietus lāses. Arī garām ejošajiem, kam nav zem kā patverties, seja vienos pilienos. No malas varētu likties, ka kolektīvi izsāpam kādu kopīgu, bet varbūt tomēr katrs savu sāpi.

Ja iekšējais noskaņojums nav pārāk pozitīvs, tad nebrīnos, ka šādā laikā vairumam uznāk rudens skumjas, sevis žēlošana vai kas tam līdzīgs.
Reizēm tas ir noderīgi, bet es labāk iesaku, ko košu un saldu!

P.S. Atceries par lietussargu, lietusmēteli vai gumijas zābakiem :)