Tātad stāsts ir šāds. Nesen, atsaucoties uz kādu sludinājumu internetā, nokļuvu vienā diezgan pazīstamā izplatīšanas kompānijā. (Nosaukumu neminēšu ētisku apsvērumu dēļ)
Man tika piedāvātas darba iespējas, kas nav tieši saistītas ar produktu izplatīšanu. Man tas likās tīri pieņemami - darba grafiks elastīgs, solītā alga pieņemama, pats darbs arī ok.
Pirmais mēnesi, ka jau parasti, pārbaudes laiks. Kolēģi atsaucīgi, pat ļoti laipni, darbs veicās labi. Likās, ka tiešām nav ne vainas. Taču.. vienmēr ir kāds "taču".
Kad man vajadzēja sākt domāt par darba līgumu un formalitāšu kārtošanu, nolēmu apjautāties sīkāk par pašu procesu, algām un visu pārējo, jo biju "aizkulisēs" dzirdējusi, ka tik vienkārši nemaz nav. Paldies, Dievam, pajautāju, jo no administrācijas nevienam nebija ienācis prātā, ka tādi "sīkumi" varētu traucēt man strādāt viņu kompānijā.
Tātad - solītā alga tiek izmaksāta, ja laimīgā kārtā sakrīt pāris akcijas, es papildus izdaru šo, to un vēl šito, kā arī, ja pēc savas iniciatīvas strādāju krietni ilgāk par runāto laiku. Pretējā gadījumā alga ir kā minimums uz pusi mazāka.
Vēl kāds sīkums, lai gan mans darbs nav saistīts ar produktu izplatīšanu, mans pienākums, redz, esot tāpat sev pazīstamos informēt par piedāvājumu. Un man katru mēnesi ir jāsavāc pasūtījums uz noteiktu naudas summu. Atklāti sakot, tā naudas summa ir pietiekami liela, lai es to nesavāktu tikai no savām paziņām. Tas nozīmē, ka man pašai jāveic pasūtījumi. Tas atkal nozīmē, ka par tiem jānorēķinās ar turpat nopelnīto, jau tā mazo, algu.
Ja pasūtījums netiek savākts vajadzīgajā summā man par to vēl jāpiemaksā.
Nu vai ziniet.. Es teiktu tīrākā cilvēku čakarēšana. Prasās pēc kāda stiprāka vārda.
Savu muti lieki nedzesēju, bet atkal esmu brīvsolī.
Bet visiem pārējiem - Jauku dienu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru