"Pase kabatā un laižam brīvdienās!"

Tieši šādi skanēja mūsu sauklis piektdienas vakarā, ripinoties laukā no piebraucamā ceļa. Mājas un ar to saistītās lietas tika atstātas malā līdz svētdienas vakaram.
Kā jau piektdienas vakarā, mašīnu uz lielajiem ceļiem maz. Visi pārsvarā jau atraduši sev patīkamāko veidu, kā baudīt vakaru pirms.. pirms vēlēšanām. Tamdēļ jau arī mums tā pase bija nepieciešama, dodoties uz to Latvijas galu, kas tuvāk jūrai, bet tālāk no visa ierastā un pazīstamā.
Izbraukuši caur RIMI, iepirkuši ēdienu visai nedēļas nogalei un klausoties dīvainu radio staciju, minam gāzi grīdā.

Ceļš nedaudz sirreāls. Šoseja nesen kā remontēta, tomēr rodas sajūta, ka ik pa laikam te esam, te neesam Latvijā. Viens ceļa posms pilnīgi izgaismots, ceļa josla ar papildjoslu, gluda kā spogulis. Nepaspējam vien nopriecāties, kad še tev, atgriežamies realitātē, kur vienīgais gaismas avots ir raustīga pretimbraucēja uguns, kas kratās uz ceļa negludumiem un līkumiem. Sašutums nav izteikts, kad atkal Berlīnes maģistrāles cienīgs skats ar visām ekstrām. Tā šis izvēlētais ceļš mainās vēl pāris reižu. Fonā san jau pieminētā radio stacija, kurai mēdz pazust signāls. Vispār krievu valodā. Bet muļķības, ko komentē dīdžeji, un savdabīgie dziesmu remiksi, kas nāk it kā no kluba "Raj"(no krievu val. - paradīze) neļauj atslābt ne mirkli.

Sestdienas rīts nāk klusuma pavadīts, tomēr, ja ieklausās - dzirdama jūras šalkoņa. Brokastis ieturētas, un sākas apspriežu laiks. Divi varianti, pajautāt vietējiem, kur ir tuvākais vēlēšanu iecirknis, vai doties uz savu galvu, kas visnotaļ liekas vilinošāk.

Jā, mašīnīte rūkdama kratās pa zemes ceļu, mēs skatāmies visur kur riņķī pēc iecirkņa, tikai ne uz ceļa. Par laimi, pretī braucēju nav.
Loģiski, ja jādodas uz tuvākā ciemata centru. Aiziet. Apbraucot apkārt nelielai mājelei, kas vēsta, ka šeit sēd DOME, saprotam no iecirkņa ne vēsts. A kas tad tur plivinās pie tā staba?
Zaļais plakāts - Vēlēšanu iecirknis NR. kaut kāds tur, ierīkots vidusskolā. Ok, mums ir jauns mērķis - skola. Tam nevajadzētu būt grūti, jo skolas ir salīdzinoši pamanāmākas par citām celtnēm.
Braucam tālāk.
Pēc kāda mirkļa redzam,no koka mietiem sasists stabs, uz kura iegravēts "Vēlēšanu iecirknis". Norādītajā virzienā jau iztālēm rēgojas liela balta ēka ar sarkanu jumtu, apkārt privātmājas, neliels veikaliņš.
O, es nodomāju, tāda neliela vieta, bet tik skaisti izremontēta skola, pašā centrā un vēl veikals blakus. Griežamies iekšā un braucam. Mašīnas arī ir, bet dikti neērta piebraucamā daļa. Nolemjam atstāt mašīnu ēkas otrā pusē. Iebraucot stāvvietā, redzu uzrakstu "Alus krogs".
Neko sev! Skolas ēkai otrā pusē krogs!
Tas liekas aizdomīgi, braucam tomēr uz galveno ieeju. Nu ja! Mana naivā ideja par tik skaisti izremontētu skolu izčab līdz ar izlasīto dzelzs izkārti "KROGS". Un mašīnu pietiekami.
Ne tur nokļuvām, tā teikt.
Braucam tālāk pa galveno ceļu. Drusku nomaldāmies, privātmāju rajonā atrodam arī ko līdzīgu slimnīcai. Vismaz zīme norāda, ka tur var atrast palīdzību.
Izbraucam cauri pussagruvušu cehu rajonam un piebraucam pie veco laiku tipa skolas. Nedaudz aplupušas, bet līdzās esošā dārziņa rotaļu laukums skatu dara krāsaināku.
Cilvēki rindā, pasēm rokās, plūst uz galveno ieeju.
Vēlēšanu vieta super maza. Te jau nobalsot, nejūtot elpu pakausī, nav iespējams. Nu kas man par daļu, lai jau skatās. Tomēr nē, apšaubāmas stabilitātes kartona aizslietnis rada aizdomu, ka balsošanas kabīnes būs.

Neskatoties uz šaurību un tādu kā nelielu svinību sajūtu, ko rada sanākušie, kopējā atmosfēra ir patīkama. Es pat teiktu mājīga. Te cits citu laikam ļoti labi pazīst, jo mēs tiekam aplūkoti ar interesi. Svešie..
Darbinieki ir laipni, apkārt dzird čalas. Tiek apspriestas gan partijas, gan rudens raža. Viss vienuviet.
Balss atdota, noskaņojums ideāls. Brīvdienas uzņem apgriezienus, bet tas šoreiz netiks publiskots.

Tomēr, stāsta morāle?
Nu par to skolu, protams. Vēl ilgi domāju par to, kā sajaucu ēkas, jo cerēju, ka ir padomāts par jauno paaudzi, bērniem. Kā politiķi skaisti stāsta - mūsu valsts nākotne.
Tik neliela apdzīvota vieta un krogs pāri visam. Skola necila, iespējamās darba vietas  - cehi un, pēc izskata, iespējams, kokapstrādes vietas nolaistas un pamestas.

Braucot prom, cerēju, ka ievēlētie attapsies un redzēs apkārt esošo ne caur rozā brillēm. Lai skolās ir ērtības, cilvēkiem iespējas iegūt darbavietas un ceļi visos posmos vienuviet labi un apgaismoti. Un vēl vēl.. Te ir ko darīt 100 gudro galvām.