Sieviešu diena jeb 8. marts nav tikai un vienīgi sieviešu apdāvināšana ar puķēm. Tā ir sieviešu līdztiesības diena. Sākotnēji tā bijusi visai agresīvi noskaņota. Cēlonis - sadumpojušās sievietes, kuras tīkot vien tīkoja pēc normāla dzīvesveida, piedienīgas attieksmes un vienlīdzības, par sievišķīgiem niekiem nemaz nerunājot.
Klāra Cetkina - iestājās par visu sieviešu vienlīdzību, tiesībām un brīvību savos uzskatos. Viņa izgāja ielās, veidoja kooperatīvus un demonstrācijas, kas neliktu sievietēm vergot rūpnīcās pa 16 un pat vairāk stundām dienā.
Kopš tā laika sieviešu diena ir nedaudz mainījusi savu gaitu. Vairs neviena sieviete neskrien ielās un nepieprasa savas tiesības. Toties šajā pavasarīgajā dienā var redzēt vīriešus ar dažādiem ziediem rokās, dodoties sveikt gan savas mīļotās, gan citas, viņuprāt to pelnījušas sievietes.
Manuprāt tā ir visai jauka padarīšana - saņemt ziedus. Lai kādi arī tie būtu - rozes, tulpes, gerberas. (no neļķēm gan laikam atteikšos). Interesanti, ka šodien uz ielas redzēju mazāk sievietes ar ziediem, vairāk vīriešu, kas steidza tos pasniegt (varbūt tāpēc, ka bija diezgan agrs rīts). Mazliet vēlāk, pieļauju, ka ap to laiku beidzās mācības skolā, pa Rīgas ielām pārvietojās meitenes aptuveni 10 - 15 gadus vecas. Rokās diezgan saņurcīti, vai pat ačgārni (aiz galviņām) turot saņemtus ziedus. Parasti trīs un katru savas šķirnes. Populārākā bija tulpe, arī manis pieminētā neļķe. Tas liecina, ka par šo dienu domā ne tikai mūsu vecāki un vecvecāi, bet arī krietni jaunākā paaudze.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru